7 atziņas pēc pārejas no mājas NAS uz Failiem.lv

Gadiem ilgi uzskatīju, ka mājas NAS ir labākais failu glabāšanas risinājums.

Man patika izvēlēties aparatūru, uzstādīt diskus, konfigurēt RAID un attālināto piekļuvi, kā arī pilnībā kontrolēt, kur atrodas mani faili. Tas šķita profesionāls veids, kā glabāt datus.

Taču ar laiku sapratu: NAS iegādājos tāpēc, ka vēlējos drošus, pieejamus un viegli kopīgojamus failus. Vēl viens uzturams serveris nebija mans mērķis. Pēc pārejas uz Failiem.lv šī atšķirība kļuva īpaši skaidra.

Lūk, septiņas galvenās atziņas no šīs pieredzes.

1. Mazāk rūpju par aparatūru

Arī NAS ir dators, un tā komponentes var sabojāties. Pat ar RAID fonā vienmēr palika jautājumi:

• Kas notiks, ja sabojāsies disks?
• Ja RAID atjaunošanas laikā sabojāsies vēl viens disks?
• Ja atteiks barošanas bloks vai mātesplate?
• Ja ierīci sabojās zibens?
• Ja aizmirsīšu pārbaudīt rezerves kopijas?

RAID aizsargā pret noteiktiem disku bojājumiem, taču neaizstāj rezerves kopiju. Tagad daudz mazāk laika pavadu, domājot par diskiem un aparatūras stāvokli, un vairāk pievēršos savam darbam.

2. Vienkāršāka attālinātā piekļuve

Piekļuve NAS ārpus mājām man ne vienmēr bija vienkārša. Bija jākonfigurē VPN, portu pāradresācija, dinamiskais DNS, SSL sertifikāti, ugunsmūra noteikumi un maršrutētāja iestatījumi. Mainot interneta pakalpojumu sniedzēju vai maršrutētāju, bieži kaut kas bija jāiestata no jauna.

Tagad pieslēdzos Failiem.lv no klēpjdatora, galddatora, tālruņa vai planšetdatora un piekļūstu saviem failiem, neiestatot mājas tīkla attālināto piekļuvi.

3. Mazāk ikdienas darbu NAS drošības uzturēšanā

Ieslēdzot NAS attālināto piekļuvi, vienmēr domāju, vai viss ir konfigurēts pareizi. Publiski pieejamai ierīcei ir jāseko līdzi atjauninājumiem un aizsardzības iestatījumiem.

Man nepatika pastāvīgi domāt par programmaparatūras atjauninājumiem, drošības labojumiem, atvērtiem portiem, ugunsmūra noteikumiem, neveiksmīgiem pieslēgšanās mēģinājumiem un nevajadzīgi ieslēgtiem pakalpojumiem.

Izmantojot mākoņpakalpojumu, infrastruktūras uzturēšanu un aizsardzību veic pakalpojuma sniedzējs. Man joprojām jārūpējas par sava konta drošību, piekļuves tiesībām un svarīgu datu rezerves kopijām, taču pašam vairs nav jāuztur attālināti pieejams mājas serveris.

4. Ērtāka failu kopīgošana

Iepriekš failu kopīgošana bieži nozīmēja lietotāju kontu izveidi, tiesību iestatīšanu, pagaidu saišu ģenerēšanu, pieslēgšanās skaidrošanu vai piekļuves problēmu risināšanu.

Tagad bieži pietiek ar īsu ziņu: “Te ir saite.” Atbilstoši piešķirtajām tiesībām klienti var lejupielādēt failus, draugi — augšupielādēt, bet kolēģi — sadarboties.

5. Mazāk laika failu meklēšanai

Kā daudzi fotogrāfi, visu kārtoju mapēs. Mapju bija daudz: gads, klients, projekts, gala versija, eksports, otrā versija, pati pēdējā versija.

Ar laiku aizvien vairāk pūļu prasīja atcerēties, kur kas saglabāts. Meklēšana ar mākslīgā intelekta atbalstu palīdz atrast saturu, nepaļaujoties tikai uz mapju struktūras atcerēšanos. Rezultāti ir atkarīgi no pieejamajiem meklēšanas rīkiem un indeksētā satura.

Sākumā nedomāju, ka šī iespēja man būs tik svarīga. Tagad to izmantoju gandrīz katru dienu.

6. Mājās kļuva klusāk

Manā mājas NAS regulāri bija dzirdami diski un ventilatori. Ierīce patērēja elektrību un radīja siltumu arī tad, kad ar failiem nestrādāju.

Kad to pārtraucu izmantot, pamanīju mazāk fona trokšņa un siltuma. Par vienu nepārtraukti ieslēgtu ierīci mazāk — neliels, bet patīkams ikdienas uzlabojums.

7. Sapratu, ka nevēlos vēl vienu serveri

Aparatūras izvēle bija aizraujoša, taču tās uzturēšana prasīja regulāru darbu: atjauninājumus, disku nomaiņu, SMART rādītāju pārbaudi, putekļu tīrīšanu, tīkla problēmu risināšanu un krātuves paplašināšanu.

Biju sev izveidojis vēl vienu IT pienākumu. Mans sākotnējais mērķis bija uzticama failu glabāšana, nevis regulāra sistēmas administrēšana.

Izmaksu salīdzinājums, kas lika aizdomāties

Viens no NAS iegādes iemesliem bija cerība ietaupīt. Taču, saskaitot izmaksas, aina kļuva sarežģītāka.

Tālāk minētās summas ir ilustratīvi sākotnējā raksta aprēķini, nevis aktuāli cenu piedāvājumi. NAS un mākoņkrātuve jāsalīdzina pēc vienādas izmantojamās ietilpības, funkcijām, rezerves kopiju vajadzībām un nodokļiem.

Tam vēl pievienojas elektrība, disku un aparatūras nomaiņa, iespējamās papildu interneta izmaksas un paša patērētais laiks. Divi 8 TB diski spoguļotā RAID konfigurācijā nenodrošina 16 TB izmantojamas vietas.

Tikai aritmētiskam piemēram: 1000 € segtu abonementu par 10 € mēnesī aptuveni 8,3 gadus, par 15 € mēnesī — aptuveni 5,6 gadus, bet par 20 € mēnesī — aptuveni 4,2 gadus. Tas nenozīmē, ka šiem abonementiem ir tāda pati ietilpība kā piemērā minētajam NAS.

Šāds aprēķins man lika novērtēt arī uzturēšanas laiku, ne tikai aparatūras iegādes cenu.

Kam mājas NAS joprojām ir piemērots?

NAS var būt labs risinājums, ja patīk veidot savu infrastruktūru, eksperimentēt ar tīklu, darbināt virtuālās mašīnas vai saglabāt tiešu kontroli pār aparatūru.

Es vēlējos ērti piekļūt failiem no dažādām ierīcēm, vienkārši kopīgot saturu un mazāk laika veltīt servera uzturēšanai. Pāreja uz Failiem.lv mainīja ne tikai failu glabāšanas vietu, bet arī to, cik daudz laika varu veltīt radīšanai, rediģēšanai un sadarbībai.